Amerika, Amerika in Latvija

pabeidzu beidzot vienu no saviem pashlaik garaakiem un laikietilpiigaakiem darbiem. runa ir apr amerikas ietekmi uz muusu Latviju utt.
lasiet pashi un spriediet.protamas viss, ko rakstu ir mans subjektiivais spriedums un noveerojumi.

Ievads

ASV ir pašlaik ietekmīgākā un ekonomiski varenākā valsts mūsu pasaulē. Tās ietekme gandrīz katrā cilvēces sfērā ir nenoliedzama un acīmredzama.
Pateicoties mūsdienu plurālistiskai kultūrai – daudzveidībai, mūsu pašu kultūra ir saplūdusi ar daudzām dažādām pārokeāna un rietumu kultūrām, kas atstājušas redzamu iespaidu uz patreizējo paaudzi, kas ir Latvijas un Eiropas nākotne.
Darbā autors vēlas parādīt mūsdienu Latvijas redzamās ASV kultūras pēdas, kas iespaido jauno paaudzi, tās domāšanu, izskatu un uzskatus.
ASV ietekme uz mūsu valsti ir pamatojama ar mūsu pašreizējās kultūras salīdzināmo „jaunību” jeb kopš mēs esam ieguvuši neatkarību. Mūsu kultūra ir jauna un uzņem daudz jaunā, kas nāk no austrumiem, bet lielā mērā no rietumu un „pārokeāna” kultūras. Mūsu kultūra ir cietusi no padomju varas un kopš neatkarības iegūšanas mēs mēģinam „noķert” rietumus to daudzo kultūras ieviržu dēļ, bieži vien pārspīlējot ar gribu pēc jaunā un nepieredzētā, ka tiek noliegta un pārdota cilvēka būtība un nacionļā apziņa. Cilvēki paliek par kosmopolītiem, kas nebija raksturīgi iepriekšējām paaudzēm, kas vairāk ietekmējās no vecākajām paaudzēm. Jaunajai paaudzei raksturīga tieksme uz vecās paaudzes noliegšanu, neatzīšanu un rietumu kultūras pieņemšanu.
Darbā atspoguļoti vairāk ASV negatīvā ietekme uz Latviju un pasauli, taču nevar aizmirst arī Amerikas pozitīvos aspektus, kas veicinājuši visas pasaules attīstību un daudzu citu pozitīvu aspektu .

ASV vēsture

Kad 1492.gadā Kristofers Kolumbs meklēja īsāko ceļu uz Indiju un atklāja kontinentu, kur vēlāk izveidojās Amerikas Savienotās Valstis, viņš pat nevarēja pat nojaust, kāda apmērā tieši šī valsts ietekmēs pasaules turpmāko vēsturi.
Sākot ar 16.gadsimtu no Eiropas cilvēki ir devušies pāri Atlantijas okeānam, lai rastu meklētu jaunu, labāku dzīvi „jaunajā pasaulē”. Amerika tika uzskatīta kā laimes zeme un cilvēki, kuriem „vecajā kontinentā” nebija gājis īpaši spoži bēga no sliktajiem dzīves apstākļiem uz jauno atklājumu. Cilvēki nojauta, ka iespējas tur būs daudz plašākas, jo liela daļa kontinenta bija neapdzīvota un slēpa sevī dārgumus, kas padarīja šo valsti par ekonomiski vadošo valsti un pārējās pasaules piemēru daudzos ekonomikas jautājumos. 1776. gadā tika parakstīta pasaulē pirmā valsts konstitūcija, „jaunā pasaule” bija kļuvusi par Amerikas Savienotām Valstīm.
1800.gadu vidū paaugstinājās vēl vairāk pieauga imigrantu skaits no Eiropas, jo jaunatrastie zelta krājumi izraisīja „zelta drudzi”, kas piesaistīja cilvēkus no visas pasaules tiekties uz Ameriku un meklēt bagātības.
No Amerikas arī nācis vispasaules slavenais „amerikāņu sapnis” (The American dream). Tas balstīts uz to, ka ar smagu, neatlaidīgu darbu var iegūt bagātību. Atšķirībā no Eiropas, kurā tajā laikā valdīja monarhijas un augsti nodokļi, Amerikā bija brīvība un nekādi nodokļi nebija jāmaksā, jo jaunā valsts vēl tikai veidojās, bet īsā laika posmā jau bija iemantojusi visas pasaules uzmanību un slavu. Pasaule sāka mainīties no monarhijas uz demokrātiskāku varu, kur cilvēks kļuva brīvāks, kaut arī tikai nosacīti. Amerikā pastāvēja rasu naids, jo kontinenta pamatiedzīvotājus iebraucēji nežēlīgi asimilēja, un imigranti izveidoja vis-pasaules sociālos, rasu un kultūru slāņus, kuri apvienojās vienā „jaunajā pasaulē” – Amerikā, kura, laikam ritot, pārtapa ne tikai par ekonomisku, politisku un militāru lielvaru, bet arī par milzīgu kultūras varu.

ASV ietekmes vēsturiskie iemesli


Kādēļ tad mūsdienās ASV ir tik ietekmīgā gandrīz visās cilvēces jomās?
Lai atbildētu uz šo jautājumu jāatgriežas pagātnē – 20.gadsimta sākumā un vidū, kad pasaulē plosījās kari, un gandrīz visa pasaule karoja, lai iegūtu viena otras teritoriju. Tajā laikā Amerika ievēroja nosacītu distanci no karadarbības un varēja pilnā mērā attīstīties. Pateicoties tam, arī liela daļa pasaules iedzīvotāju, tāpat kā iepriekšējos gadsimtos, lauzās uz ASV, lai paglābtos no kara. Šo cilvēku skaitā bija arī liela daļa tā laika inteliģences, kura arī turpmāko Amerikas vēsturi ietekmēja un padarīja par lielvaru. Piemēram, lielā mērā pateicoties vācu zinātnieka – ģēnija A. Einšteina un vēl citu zinātnieku pūliņiem, kā arī veiksmīgai apstākļu sakritībai, ASV bija valsts, kas beidza II Pasaules karu ar diviem bumbu sprādzieniem Japānas pilsētās – Hirosimā un Nagasaki. ASV tika izgudrota un karā pielietota atombumba.
Pateicoties nemitīgai inteliģences aizplūdei ASV ir kultūru, zinātņu un ekonomikas epicentrs, jo liela daļa cilvēces vēl joprojām uzskata Ameriku par sapni un emigrē.

Amerikas ietekme uz kultūru

Cilvēku mentalitāti Amerikas kultūra nav vēl nekad vēsturē ietekmējusi tik daudz kā pašreiz.
Amerikas dzīvesveids Latvijā

Mūsdienu Eiropā, arī Latvijā, no ASV ienāk jaunākās modes stili, gan muzikāli, gan mākslinieciski, gan apģērba utt. Cilvēku ietekmē redzētais televīzijā, lasītais laikrakstos un internetā. Amerikāņu dzīvesveids bieži tiek saukts par neveselīgu, stresa pārpilnu, trauksmainu un ideālistisku. Taču, no kuras valsts nāk lielākā daļa ātruzkodas restorānu, vasarā hot-dog stendi uz ielām, visi hamburgeri, kafijas bāri utt., kura kultūra tos izveidoja? Atbilde jau ir zināma – Amerika. Mēs paši saucam tās visas ātrās uzkodas par neveselīgām, taču ikdienu liela daļa no mums tur ēd „ikdienas maizi”.

Amerikas kultūra Latvijā

Modes ziņā ikdienas modi cilvēkiem, it īpaši jaunatnei, nosaka tieši Amerikas kultūra. Mūsdienu jaunatnes vidū valdošā kultūra ir Hip - Hops.
Šī kultūra radusies 20.gadsimta 80.tajos gados ASV trūcīgajos lielpilsētu rajonos. To radīja afroamerikāņi, kuri savu neapmierinātību ar dzīvi un pastāvošiem uzskatiem izteica ar lirisku, ātru vārdu salikšanu un sava veida vārdu izrunāšanas māku un skaitīšanu, tie izteikti noteiktā ritmā, tempā ar atskaņām – repu. Pateicoties tādiem māksliniekiem kā 2 Pac, Eminem, P.Diddy, 50 Cent, Snoop Dog, Jay-Z un daudzu citiem mūziķiem, šī kultūra izrāvās kultūras meinstrīmā un pašreiz ieņem noteicošās pozīcijas pirktākās, klausītākās un ietekmīgākās mūzikas topos. Pateicoties šai kultūrai mēs uz Rīgas un daudzu citu pilsētu ielās varam apskatīt, tā sauktos, grafiti (hip –hop kultūras zīmēšanas māksla), kā arī daudzas citas simbolikas, kas raksturīgas šai kultūrai.
Skatoties uz jaunatnes apģērbu, var redzēt noteiktu tendenci. Liela daļa ģērbjas kā viņu elki televīzijā, jo hip – hop zvaigznes nosaka arī tendences modes tirgū, kā arī mūzikā, filmu industrijā un tagad pat datorspēļu tirgū.

Cilvēku mentalitāte

Cilvēku sociālais raksturs, kas nosaka cilvēka domāšanu, uzvedību, attieksmi un raksturu ir pārveidojies no morālā uz materiālo, ko ienesis „Amerikāniskais sapnis” arī Latvijā. Par cilvēku galveno vērtību ir kļuvusi nauda. Tās daudzums, materiālo lietu cena nosaka kādā sociālā statusā tevi iedala. Naudas nozīme kā reprezentatīva lieta un savas labklājības pārspīlēta izrādīšana sabiedrībā ir augusi ar Amerikas ietekmi uz pasauli. Cilvēki ir mantkārīgāki, bet nevis aiz trūkuma, taču aiz sabiedrībā pienēmtām prasībām pret cilvēka materiālo statusu un lomu sabiedrībā.
Liela daļa cilvēces ir materiālistu grupa. Materiālisma cilvēks tiek definēts kā cilvēks, kura vērtību sistēmu veido un rīcību nosaka utilitārās intereses vai baudas, kādas pieejamas pielietojot materiālajā pasaulē atrodamos līdzekļus. Šī kultūra arī reprezentē vieglo, baudpilno dzīvesveidu, ko mūsdienu jaunatne arī tik daudz mēģina izdzīvot un lielā mērā atdarināt no televīzijā redzētā. Tādā mērā arī ,tā sauktie „tusiņi” ir tik augstā cieņa, un tajos tiek ekstensīvi lietots alkohols, narkotiskas vielas. Taču nenoliedzama ir visas pasaules pārvērtība, pateicoties Amerikas ietekmei uz mūsu garu, prātu un raksturu. Tādēļ lielā mērā jauniešu starpā ir nesaskaņas, kas veido vardarbīgas un kriminālas izpausmes, lai pierādītu savu sociālo statusu sabiedrībā un pašam indivīdam interesējošā grupā.

Amerikas ietekme ikdienā

Amerikas kultūras ietekme uz mūsu ikdienu ir nenoliedzama. Apskatoties visapkārt mēs redzam pār okeāna kultūras eksportu.
Ejot pa ielām ir redzami McDonalds restorāni, redzama jau pieminētā mode, redzamas reklāmas ar Amerikas kino un šova zvaigznēm, kas mēģina mūs pierunāt nopirkt dažādas, preces.
Ieslēdzot televizoru mēs redzam seriālus, kas veidoti Amerikā. Nenoliedzami, Amerikas seriāli ir skatītākie seriāli pasaule, lielā mērā arī Latvijā. Seriāli kā „Simpsoni” mūs pavadījuši jau gadiem ilgi. Seriāls „Sekss un lielpilsēta” palicis par jaunu sieviešu dzīvesveida absurdu ideālu, kas savā veidā ietekmējis jaunu paaudzi sieviešu, kas kļuvušas par feministēm un tiecas pierādīt sevi. Katru trešdienas vakaru mēs ieslēdzam TV3 un skatāmies raidījumu „Gribi būt miljonārs?”, tas arī ir kārtējais Amerikas kultūras produkts, kas sniedz iespēju iegūt finansiālu labklājību, pateicoties savām zināšanām, - kārtējo reizi, pierādot Amerikas kultūras materiālās tieksmes un cilvēces pašreizējo mentalitāti. Mēs arī katru nedēļu brīnāmies, cik tālu cilvēki iet dēļ naudas televīzijas pārraidē „Baiļu faktors”, kas arī, protams, ir Amerikas produkts. Tātad, var spriest, ka televīzijas raidījumi atspoguļo patreizējo cilvēku attieksmi un vērtību sistēmu, kas atspoguļojas sabiedrībā un kultūrā, kas lielā mērā, pateicoties ASV ietekmei, ir diezgan amerikāniska.
Arī skatītākās filmas kinoteātros, protams, ir no ASV. No kino mekas Holivudas katru nedēļu nāk jaunas filmas, un tās ražotas masām, kas tās skatās un vēlāk nopērk to ierakstus. Lielākās kino zvaigznes nāk no Amerikas. Filmas, kas ražotas Holivudā, ir apmeklētākās un iecienītākās skatītāju vidū. Katru gadu mēs skatāmies Oskaru pasniegšanas ceremoniju, Grammy balvu pasniegšanu. Kādēļ? Jo tajās piedalās pasaules lielākās zvaigznes, kuras lielā mērā nāk no Amerikas.
Liela daļa no mums, lietojot datoru, redz uzrakstu Microsoft, tā ir viena no Amerikas ietekmīgākām firmām, kas aptver visu pasauli un savā veidā kontrolē datorprogrammatūru tirgu.
Pa ceļiem brauc automašīnas, kas nāk no Amerikas. Bieži vien tās tiek vērtētas augstāk nekā vietējie Eiropas automobiļi, jo tie ir reprezentatīvāki, parāda cilvēka labklājību, jo ir, salīdzinoši dārgāki par daudzām Eiropas ražotājām mašīnām. Amerikāņu filozofiskais izteiciens „then bigger than better” bieži tiek attiecināts nevien uz arhitektūru, bet arī uz autobūvi, kā arī daudzām citām šīs kultūras izpausmēm.

ASV ekonomiskā un politiskā ietekme uz Latviju

Amerikas Savienoto Valstu ekonomiskā vara plešas visas pasaules apmēros un vēl joprojām nevienā organizācijā, kurā ASV ir dalībniece, gandrīz nepastāv neviena lēmuma vai likuma pieņemšana bez Amerikas atbalsta.

ASV ekonomiskā ietekme

Ar ko pamatojami milzīgie ekonomiskie līdzekļi, kas pieejami Amerikai, un tās ekonomiskā situācija, kuras dēļ to dēvē par bagātāko valsti pasaulē?
Pirmkārt, Amerika ir 50 štatu apvienība, kura plešas apmēram 9 miljonu kvadrātkilometru lielā teritorijā. Šajā teritorijā ir daudz vērtīgu izrakteņu, dabas materiālu un eksporta materiālu, kas veicina šīs valsts izaugsmi un ir padarījusi to par ekonomisku lielvaru.
Amerikā atrodas pasaules finansu centri, kuros apgrozās ik dienu triljoniem dolāru, arī pati ASV iegulda lielas investīcijas citās valstīs, tādā mērā padarot valstis, kurās tā investē, par savām ietekmes sfērām.
Piebilstams arī, ka no 10 bagātākiem pasaules cilvēkiem, 5 ir amerikāņi, kas ļauj noprast arī par indivīdu ietekmi uz pasauli. Ņujorkas birža ir lielākā birža pasaulē un cieši saistīta ar daudzu citu pasaules biržu ietekmi, tādā ziņa ietekmējot visas pasaules ekonomisko tirgu.
Vērā ņemams iemesls Amerikas labklājībai ir naftas apgrozījums šajā valstī un tādēļ valsts uzsākusi daudzus karus un citus pasākumus, lai liela daļa pasaules naftu atradņu nonāktu tieši tās rokās. Naftas daudzums pasaulē strauji samazinās, bet cenas visu laiku kāpj. Tātad, lai saglabātu un nostiprinātu savu ekonomisko varu un labklājību, Amerika ir gatava karot un pielietot militāru varu pret sevi interesējošiem objektiem, ekonomiskos mērķus pamatojot ar politiskiem ideāliem.


ASV militarizācija

Amerikas militarizācija un tās militārās akcijas ir bijušas uzmanības centrā gan pagājušā, gan šajā gadsimtā. Karā Vjetnamā un Irākā atstājuši pamatīgus traipus uz ASV „tīrās vestes”. Taču šajā gadsimtā Amerika ir agresorvalsts kā Vācija bija 20.gadsimta sākumā un vidusdaļā. Tās prezidents Dž. V. Bušs ir pašreiz viens no apspriestākiem, arī varētu teikt, arī kritizētākajiem un pat nīstākajiem politiķiem pasaulē. ASV katru gadu investē militārajā sfērā ap 400 miljardiem dolāru, kas tiek izmantoti Irākas miera nodrošināšanā. Jau vairāk kā 30000 cilvēku ir gājuši bojā ASV un Irākas konfliktā, kurā vēl joprojām miers nav iestājies, un tik drīz tas arī nav gaidāms notiks. Kara laikā ir arestēts Irākas ilggadējais diktators Sadams Huseins, tas izraisījis arābu kultūras cilvēku naids pret Ameriku un veicinājis teroraktu norisi. Pašlaik Irākā atrodas 147 000 ASV nosūtītu cilvēku, katru mēnesi karš Amerikai izmaksā 3,9 miljardus dolāru.
Tātad paliek jautājums: Kādēļ šis karš vēl joprojām noris?
Atbilde varētu būt vēl nepietiekamā Irākas politiskā organizācija, bet varbūt turpmākas karadarbības uzsākšanai ar Irānu?
Mana atbilde ir: Amerika uzbruka Irākai, lai jau laicīgi nodrošinātos ar tās izsīkstošajiem naftas krājumiem un kontrolētu Persijas līci, lai varētu iesaistīties naftas tirdzniecībā šajā rajonā, tā kā šis rajons ir dominējošais naftas apgrozības ziņā pasaulē.

ASV ietekme Latvijā

Amerikas Savienoto Valstu ietekme NATO ir izšķiroša, neraugoties uz to, ka NATO savus lēmumus pieņem vienbalsīgi. Tātad visām deviņpadsmit dalībvalstīm ir jāpiekrīt lēmumam uzaicināt citas valstis iestāties Aliansē. Taču pieredze liecina, ka bez ASV atbalsta virzīt uz priekšu nopietnus jautājumus nav iespējams. Ir divi labi piemēri, kas rāda, cik izšķiroša ir ASV nostāja. Vispirms attiecībā uz pirmo paplašināšanos 1997. gada vasarā. Kā zināms, Francija ļoti vēlējās redzēt Rumāniju ielūgto valstu vidū. Citas dalībvalstis uzskatīja, ka Slovēnija bijusi gatava saņemt uzaicinājumu. Neilgi pirms galotņu tikšanās Madridē jūlijā ASV valdība nāca klajā ar paziņojumu, ka tiks uzaicinātas trīs jaunas valstis - Čehija, Polija un Ungārija. Pārējām NATO dalībvalstīm nekas cits neatlika, kā šo ASV lēmumu pieņemt. Otrs gadījums attiecas uz Vašingtonas galotņu sanāksmi 1999. gada aprīlī. Neilgi pirms sanāksmes, un lai neatklātu ātrāk savas kārtis, Klintons nolēma, ka nākamā galotņu sanāksme notiks ne vēlāk par 2002. gadu. Šis Latvijai labvēlīgais lēmums tiešā veidā saistījās ar ASV prezidenta vēlēšanu norisi. NATO aprindās ir zināms, ka pēdējais vārds galotņu sanāksmes termiņa noteikšanai pieder ASV prezidentam. Vašingtonas sanāksmē nebija obligāti jānorāda piemērotā laika izvēlēšanās. To darot, Klintons atkal apliecināja savu pozitīvo nostāju jautājumā par paplašināšanos.
Tā 2004. gadā Latvija tika uzņemta NATO un nedaudz vēlāk arī Eiropas Savienībā, daļēji pateicoties arī ASV pozitīvai attieksmei pret Latviju. Kaut arī ES nekad neatzītu ASV ietekmi uz to, ASV ir ES lielākais tirdzniecības partneris, un tādēļ tās ietekme uz Eiropu un tās savienību ir daudz lielāka nekā daudzi domā.