svētdiena, novembris 27, 2005

Jaunaa lapa

shii ir mana jaunaa lapa.mazliet diivaina un ar mirgojoshaam reklaamaam.tachu bez reklaamas nevareetu atljauties forumu, chatu un paareejaas lietinjas kas padara lapu interesantaaku.droshi dalaties savaas atzinjaas visas iespeejas ir atvertas.
es te publiceeju savus domu gaajienus,kuri dazhreiz izlec no smadzeneem.bet nu.veerteejiet pashi.

preindividuaalisms.


"Chew your meat for you
Pass it back and forth
In a passionate kiss
From my mouth to yours
I like you"

kaadaa laikaa jeb laikmetaa tad mees dziivojam?
dziivojam mees XXI gadsimtaa, kas saakaas ar lielo millenium, ap kuru tika sataisiits tik liels hypes, ka bail vien bij, ka visa pasaule noies gruntees.tachu, kaa biezhi shaados lielos gadiijumos nekas no uzpuustaa burbulja, var teikt, nepiepildijaas.tad jau taajums ir atklaats kaadaa laikaa mees dziivojam, kaa vareetu nosaukt sho laiku, kad klubu kultuura valda, kad saskataama hip-hop kultuura valdoniiba visaas meediju jomaas,un nepaarprotami hip-hop kultuura ir visietekmiigaakaa kultuura muusdienaas, varbuut vispaar,kas ir bijusi modernos laikos, kad cilveeka izskats liek to ievietot noteiktaa shuuplaadee, ljauj tevi nicinaat, apcelt, atgruuzt, laikaa kad cilveeku veertiibas ir vairaak nauda un fiziska bauda visaas iespeejamaas zinjaas un cilveeks vairs tik ir vieniiba statistikas uzskaitee, lai apreekjinaatu valsts IKP, un tiek cilveeka veertiibas pilniigi izvarotas no televiizijas, interneta, muuzikas, ko speelee visu laiku radio. var atziit vai neatziit, bet muus ietekmee jebkura sekunde, ko mees skataamies tv,skataamies netu, klausaamies muuzikaa, kas apdzied muuzhiigos tusinjus,prieku,narkotikas,alkoholu,materiaalismu,sievieshu priekshmatizeeshanu kaa objektu katraa pasaakumaa.tagad partija veertiiba tiek leesta peec sievieshu skaita vinjaa.vai tik taalu ir noiets,ka katrs domaa tikai par paaroshanos, "koljishanos",naudu utt.redzu to ikdienaa,bet neveelos tam ticeet, bet laikam jaapiekriit,ka pat cilveekus,kas kopaa jau ir gadiem nekas neaptur pasaakumos "smeereeties" klaat kadam, vai arii iet veel taalaak, kaa piemeeram tureet sev vairaakas draudzenes.saprotu visas taas emancipaacijas runas utt. neviens jau vinjas neapshauba,bet sievietes,kas leeti paardodas klipos un arii pasaakumos,lai tikai ieraxtiitu savaa graamatinjaa kaadu kaarteejo vaardu ir vnk muusu kultuuras gala produkts, taapat ar viirieshiem, tie kas sevi uzskata par labaakiem cilveekiem vai augstaakaam buutneem par sievieteem vai kaadu citu un pasniedz sevi kaa ir dieva daavanu neko vairaak nav pelniijushi kaa pilniigu asimileeshanu no sabiedriibas.skan skarbi.tas nekad nenotix,par to esmu paarliecinaats.un lai peec tam pashi nespurojas,ka pret vinjiem tik slikti izturas,jo ko gan vinji grib? cilveeks = cilveeks.kaaada atshkjiriiba kaada aadas kraasa tev,kaada cepure tev uz galvas, kaada frizuura, kaadas dreebes muguraa.svariigais tachu ir un paliek taapat raksturs, veseliiba un veselais sapraats,kas nelaizh citiem cilveekiem ciest no tavas riiciibas.
taatad.kaadaa laimetaa mees dziivojam? neizskataas iipashi labi no mana skatpunkta.ne jau cilveeki ir dumji vai kkaa taa.vnk katrs censhas sevi pieraadiit,bet taa kaa maaciibas un kratiivisms muusu valstii vairs nav "modee" kopsh ulmanja laikiem,cilveeki pieraada sevi ar speeka jeb pareizaak sakot ar duuru,ierochu,naudas vai kkaa cita pavicinaashanu, vai draugu pasaukshanu paliigaa, ja kkas nepatiik.meegjina apliecinaat savu "vareeshanu" ar alkohola un narkotiku lietoshanu,kaa arii citu cilveeku izmantoshanu.kas tad iisti ir shis gadsimts?
Tiiri zinaatniski jeb filozofiski sho laikmetu raksturo ka vinjaa pastāv 2 kardināli pretēji pasaules redzējumi:eksaktais (jebšu zinātniskais, viss, ko varam izmērīt, nosvērt un saskaitīt) un humanitārais (kur viss patstāvīgi mainās, kur darbojas jūtas, kur dominē subjektīvais).Un cilvēks visam pa vidu, ar saviem mēģinājumiem to visu savienot vienā personīgā pasauluztverē.vareetu veel piebilst visam,ka var arii visam shim teiktam tehnologjijas laikmetu piedeeveet,jo paar mums valda meediji,tehnika visaaas zinjaas - transports, elektronika utt. te laikam komentaari ir lieki.sheit arii var saskatiit sava veida individuaalisma ieziimes,jo visas elektronikas ieziimes iziet uz to,lai pirceejs peec iespeejas vairaak vareetu individualizeet daudzas savas ieriices ko lieto,piem.,mob.telefonus,visa veida muzikas pleijerus utt.katrs veelas labaak klausiities savaa iecieniitaakajaa radio stacijaa vai muuzikas ierakstos nevis kaa agraak,kad visi klausiijaas veikalaa vai autobusaa vienaa radio stacijaa vai ierakstu atlasee.kaa arii daudzaas maajaas ir vairaaki tv, vismaz 2, jo vnk vecaaki un beerni nevar kaa agraak iztikt ar vienu un aparaatu,jo veelmes ir palikushas daudz individuaalaakas un katrs meegjina panaakt savu.bet pie taa jau neapstaajas,kad beerni ieguvushi savu personiigo aparaatu saakas savu veelmju uzspieshana otram,jo viens veelas skatiities vienu, otrs otru.dabiski teiks gudri psihologi,kas lasiijushi daudz graamatu un ieguvushi diplomus,kurus es nekad neredzeeshu,bet tas viss ir cilveeka evoluucijas celjsh.kaadreizeejaa ciinju par siltumu un paartiku, nomainiija ciinja par teritorijaam vislielaakos apmeeros jeb pasaules valdiishanas vajadziibu, bet tagad to visu nomainiijusi ciinja par to,ko vakaraa skatiisies vai arii,kursh tagad seedees pie datora un speeles miljoniem poligonu un matemaatisku formulu saliktaas datorspeeles vai arii kursh "sliiks" interneta neizsiikstoshos resursos.taaapt ir ar daudzaam citaam lietaam,piem.,kursh klausiisies tagad uz muuzikas centra kaadu grupu,tas viss ir ietekmeejis visu un taadeelj kopsh personiigo muuzikas pleijeru izgudroshanas to skaits ir tikai audzis ar katru gadu vairaak un vairaak.cilveeks tiecas uz to,kas vinjam personiigi patiik.protams tas katraa cilveeka izpauzhas savaadak,dazhi veel joprojaam turas laabaak grupaas un laizh sevi ietekmeet no taa un pakljauj savu izveeli kaadaa kompaanijaa pavadiis laiku savaam intereseem.taadaa veidaa cilveeki daljeeji jau iet uzindividuaalismu,bet veel nesasniedz pilniigu neatkariibu no citiem cilveekiem,kas buutu pilniigas individuaalisma paziime,ka apmeeram sanaaktu taa,ka katrs par sevi.tas shkjiet nekad netiks sasniegts,jo cilveeks nevar buut pilniigi nesociaals,tas nes liidzi pilniigi pashsaprotamas probleemas,kuras iedragaa cilveeka uztveri un personiibu.taadeelj arii vaards pre-individuaalisms."pre" ir apziimeetaajs vaardam "pirms".kaa vareetu arii teikt "pirmsindividuaalisms".shis laikmets ir kaarteejais cilveeces paarejas periods uz kaadu citu laikmetu.bet kas tas buus?neviens nevar pateikt.vieniigi mineet.
kad saakaas shis laikmets?gruuti teikt.vareetu buut,ka kkad vjetnamas kara laikaa.kad cilveeki saaaka apzinaaties pasaules skatiijumu un,ka jaasaak pastaaveet pa savaam idejaam.pionierus var mineet shajaa veidaaa "hipijus".kaut arii grupa jeb sabiedriiba cilveeku,kura kopaa tikai savedushas kopeejaas paarlieciibas un intereses,vinji lielaa meerogaa pauda savaadaakas idejas,kas atshkjiiraas no vairaakuma sabiedriibas uzskatiem un taadaa veidaa atsaaka kkaada veida individuaalisma laikmetu "modernajaa" pasaulee.
Saaksim ar 60tajiem gadiem. rock’n’rolls bija viena no ietekmējošām kultūrām uz paaudzi, kura simbolizeeja prieku balliites un aardiishanos pozitiivvaa stilaa.attistoties pasaules gaitai naakamaa kultuura simbolizeeja atsveertumu,mieru,un ,protams, kaadu zaales graminju vienmeer pa rokai,lai vareetu atslaabinaaties.ienaaca jaunatnes kultuuraas arii narkotikas kaa LSD un tai liidziigas.paraleeli shiim kultuuraam ,protmas,pastaaveeja klasiskaa kultuura, kaa arii pop kultuura,taa saucamais mainstreams,kaa arii jazz,folk un bluuzs kas amerikas savienotaas valstiis sita augstu vilni.70tajos gados radaas paareejaas muusdienaas redzamaas kultuuras un paarlieciibas jaunieshu viduu.ties sauktie "metaalisti",panki un paareejie sho muuzikas pa-veidu paarstaavji.sho kultuuru ciinja bij pret iesiiksteejushiem sabiedriibas uzskatiem un normaam.protams,visaa shajaa neatpalika alkohola un narkotika ekscesiiva lietoshana,kas noveda liidz tam,ka liela dalja,un taa veel ir muusdienaas,ka vecaakas paaudzes shiis kultuuras uzskata par "sliktaam".80tajos valdiija pop-rocka kultuura,kur nogrimmeeti viiri aadaa leekaaja pa pasaules lielaakiem stadionu skatuveem un dziedaaja suuriigi-saldas miilas dziesma,kas veel daudzas palikushas muusu atminjaaship-hop kultuura veidojaas kkur 90to gadu saakumaa,tachu mainstreamaa paraadiijaas tikai ap 90to gadu vidu un kopsh taa laika ir palikusi lielaaka un lielaakaun,peec manaam domaam,veel nav sasniegusi pashu zeniitu.taa attiistiisies liidz naakosham muuzikas vilnim,kad kaada cita kultuura nomainiis visu sho.tachu klubu kultuura palikusi nemainiiga kopsh 80to beigaam,kad Snap-rythm is a dancer sakustinaaja pasaules diskoteekas un shii kultuura vnk ir attistiijusies un attiistiijusies un pie gandriiz katra jauniesha nedeeljas nogales normas lielaas pilseetaaas ir kluba apmekleejums.diemzheel neviena un pilniigi NEVIENA kultuura neiztiek bez alkohola,narkotiku utt. lietoshanu, taa kaa neviena nav ne labaaka,ne sliktaaka.viss ir atkariigs no katra indiviida.
visu kopaa njemot pa taam muuzikas runaam.katram laikmetam,pat gadam ir bijusi sava dziesma,sava muuzika un mees pashlaik dziivojam hip-hop - klubu kultuuraa.taa kaa 90to saakumaa nirvana "valdiija" paar pasauli, taa tagad 50cent un eminem un visas paareejaas zvaigznes,jo vnk shii ir viena no jaunaakajaam kutuuraam,kas saaka attiistiities amerikaa 80tajos gados.taadeelj taa arii ir paarnjeemusi valdiibu pasaulee,taapat kaa black sabbath,nirvana,jimmy hendrix,abba,biitli un visi paareejie,kas savaa laikaa bij paaudzhu simboli un paliekoshas veertiibas cilveeka garaa.
taa kaa,kam nepatiik shis laiks,tad vieniigi var ieteikt gaidiit un redzees ko naakotne mums jaunu nesiis.beigaaas novirziijos no temata,bet nu.cerams,ka temats ir kcik saprotams.vieglaak buutu runaat par to,nekaa rakstiit,tachu meegjinaaju kkaa domu paust.
piebilstams,ka daudz shajaa rakstaa teiktais ir subjektiivs spriedums,kuram var piekrist un nepiekrist,tachu atcereeties vienu - nav starpiiba ko tu klausies,ko valkaa,kaads izskaties.galvenais cieni sevi un citus un dziivo taa,lai nevienam neskaadeetu,arii sev,tad viss buus ok.
beigt vareetu ar citaatu :"We are all the same , Human in all our ways and all our pain"

dalaties savaas domaas forumaa vai chataa.tas atrodams sidebaaraa.